Māja erickiņam

• Būrītis pie koka stumbra jāpiestiprina 2–5 metru augstumā. Attālums starp būrīšiem ne mazāks par 25–30 metriem.
• Būrīšus izvieto dārzos, parkos, apstādījumos, koku puduros, dažādos mežos, pie viensētām un tml. vietās.

Erickiņš ir viena no nedaudzajām putnu sugām, kura ligzdā savas olas dēj dzeguze. Erickiņš labprāt ligzdo arī lielajām zīlītēm un melnajiem mušķērājiem paredzētajos būrīšos, tomēr šādos būrīšos dzeguzes nevar iekļūt. Šā būrīša konstrukcijā esošā snuķveida skreja ļauj tajā iekļūt salīdzinoši tik lielam putnam kā dzeguze

Erickiņš ir sastopams skrajos priežu mežos, dažādos parkos, dārzos un pie viensētām. Ligzdu būvē no sausiem zāļu stiebriņiem, zaļām sūnām un ķērpjiem, izklājumā putnu spalvas. Ļoti raksturīgi, ka ligzdā var atrast arī kadiķu miziņas. Sāk dēt maijā. Gadā var būt divi perējumi. Pirmā perējuma mazuļi izlido jūnijā, otrā – jūlija beigās.

Dzeguze ir putns, kas pielāgojies baroties ar matainajiem tauriņu kāpuriem, tādēļ tai ir neatsverama loma meža aizsardzībā. Sastopama mežos, krūmājos, kapsētās,
parkos un dārzos. Viens no dzeguzes saimniekputniem ir erickiņš. Tā ligzdās dzeguzes dēj olas divos paņēmienos atbilstoši erickiņa pirmajam un otrajam perējumam – maijā un jūnija beigās. Parasti katrā ligzdā iedēj tikai vienu olu.